"Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas."
/Mateja ev. 28:19a/
Latvijas Apvienotā
Metodistu Baznīca
atvērtas sirdis, atvērti prāti, atvērtas durvis
Metodisma pirmsākumi pasaulē
Metodisma atmoda aizsākās ar nelielu grupiņu vīru, kurā bija arī Džons Veslijs (John Wesley 1703–1791) un viņa jaunākais brālis Čārlzs (Charles Wesley 1707–1788), un šī kustība radās Anglijas Baznīcā (Church of England) 18.gadsimtā. Brāļi Vesliji, būdami Oksfordā, nodibināja Svēto Klubu. Linkolnas koledžā Oksfordā Džons bija gan tās biedrs, gan arī lektors. Svētā Kluba biedri tikās ik nedēļu, lai sistemātiski strādātu pie dzīves svētuma. Viņiem bija ierasts pieņemt Svēto Vakarēdienu ik nedēļu, regulāri gavēt, kā arī atturēties no izpriecām un grezna dzīvesveida. Bieži apciemoja slimos, trūcīgos un ieslodzītos. Dēļ "likuma" un "metodes", uz kā pamata tika veidota viņu reliģiskā darbība, šī brālība tika nodēvēta par "Metodistiem". Pats Džons šo kustību raksturojis kā „sirds reliģiju” un „tikumisku atjaunošanos”. Apzīmējums „metodisms” radās kā zobgalīga iesauka stingriem ticības likumu ievērotājiem, bet Džons vēlējās šo vārdu saglabāt kā goda nosaukumu.
Metodisti cerēja iezīmēt pirmās reformas Anglijas Baznīcā, aicinot atgriezties pie evaņģēlija. Tā vietā kustība izvērtās par atmodu, un drīz vien ievērojams anglikāņu garīdznieku skaits kļuva saistīts ar šo kustību 18. gadsimta vidū. Šī kustība sākotnēji iestājās pret redzamo vienaldzību Anglijas Baznīcā, sludinot brīvā dabā un dibinot Metodistu biedrības visur, kur gāja. Šīs biedrības tika sadalītas grupās sauktas par klasēm - ciešas draudzības sanāksmes, kurās ikviens tika mudināts atzīties savos grēkos cits citam, un celt vienam otru. Viņi arī ņēma dalību Mīlestības mielastā, kura laikā ikvienam bija iespēja dalīties ar liecības vārdu, kas bija izteikta iezīme agrīnajā Metodismā. Viņuprāt, kristīgās ticības pamatā ir 3 mācības: 1) visi cilvēki pēc dabas ir "miruši grēkā," tādēļ 2) likumsakarīgi tiek saukti par "Dieva dusmības bērniem," kuri 3) var tikt "taisnoti tikai caur ticību." Ticība rada iekšēju un ārēju svētumu.
Kā tapa "apvienotie" metodisti?
1968.gada 23.aprīlī, bīskapam Rūbenam H. Mulleram (Reuben H. Mueller, bildē pa kreisi), pārstāvot Evaņģēlisko Apvienoto Brāļu Draudzi, un bīskapam Loidam K. Vikam (Lloyd C. Wicke, bildē pa labi), pārstāvot Metodistu Baznīcu, ar rokas spiedieniem Vispārējā konferencē (constituting General Conference) Dalasā (Teksasas štatā) tiek dibināta Apvienotā Metodistu Baznīca. Ar vārdiem "Kungs pār Baznīcu, mēs esam vienoti Tevī, Tavā Baznīcā un tagad arī Apvienotā Metodistu Baznīcā," tapa jaunā konfesija no divām atsevišķām, kurām katrai jau bija izveidojusies sava nozīmīga vēsture un kalpošanas dažādās pasaules daļās.
Teoloģiskās tradīcijas, kas atrodamas Protestantu Reformācijā un Veslejānismā, līdzīgas baznīcas struktūras, un ciešas attiecības teju divsimt gadu garumā, gluži likumsakarīgi abas konfesijas noveda pie šīs savienības izveides. Piemēram, Evaņģēliskajā Apvienotajā Brāļu Draudzes vēsturiskajā mantojumā faktiskais Apvienotās Brāļu Kristū (the United Brethren in Christ) konfesijas dibinātājs Filips Viljams Oterbeins (Philip William Otterbein) asistēja Fransiss Asburija (Francis Asbury) ordinācijā par Amerikas Metodistu superintendantu. Jēkabs Olbraits (Jacob Albright), caur kura reliģisko pieredzi un vadību aizsākās Evaņģēliskā Asociācija, garīgi pieauga un piedzīvoja jaunpiedzimšanu tieši Metodistu klašu sanāksmēs.
Šobrīd pasaulē ir vairāk kā 12 miljoni apvienotie metodisti no 132 valstīm.
Krusts un liesmiņa – Apvienotās Metodistu Baznīcas oficiālais simbols
Krusts un liesmiņa ir Apvienotās Metodistu Baznīcas oficiālais simbols kopš 1968.gada. Simbols tika pieņemts īsi pēc Metodistu Baznīcas (The Methodist Church) apvienošanās ar Evaņģēlisko Apvienoto Brāļu Draudzi (The Evangelical United Brethren Church). Apvienotās Metodistu Baznīcas simbols tiek saistīts arī ar Dievu caur Kristu (krusts) un Svēto Garu (liesmiņa). Liesmiņa atgādina par notikumu Vasarsvētkos, uz kuriem bija sapulcējušies ļaudis, kuri kļuva par lieciniekiem Svētā Gara spēkam, redzot "uguns mēles" nolaižamies (Apustuļu darbi 2:3). Vienas liesmiņas 2 mēles ir arī kā simbols - vēsturiska liecība par abu konfesiju apvienošanos.