Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas birojs
Akas iela 13, Rīga, LV-1011, Latvija
Tālrunis / Fakss: +371 67311442
E-pasts: metodistu.birojs@gmail.com

Latvijas Apvienotā Metodistu baznīca

Reģ. Nr. 90000301027

A/S Swedbank

SWIFT: HABALV22

Bankas konta numurs: LV14HABA0551010845335

ATBALSTI MŪS:
SAZINIES AR MUMS:

Kopējais mājas lapas skatījumu skaits:

  • YouTube Social  Icon
  • Facebook Clean

SEKO MUMS:

© 2018 Latvijas Apvienotā Metodistu Baznīca.

Visas tiesības aizsargātas. Mājas lapu izstrādāja: Jānis Grunte

Apvienotie Metodisti Latvijā

Metodistu baznīca sāka savu kalpošanu Latvijā 1921.gadā. Lielais pasaules karš un ienaidnieku karaspēki bija izpostījuši mūsu dzimteni. Daudzi bija krituši kara laukā, tauta bija piedzīvojusi neaprakstāmas grūtības. Daudzas ģimenes tika izpostītas, daudzi cieta no bada. Neskaitāmi bērni kļuva par bāreņiem. Nākotne izskatījās bezcerīga, zemes un dzīves atjaunošana neiespējama. Ļoti daudziem cilvēkiem aktuāls bija jautājums – kur bija Dievs? Kā Viņš varēja pieļaut tādas nežēlības? Vai varu turpināt ticēt tādam Dievam? Šinī bezcerīgajā atmosfērā metodisms ienāca Latvijā.
Daudz bezcerīgo Dievu atrada no jauna Metodistu baznīcā. Katrā dievkalpojumā cilvēki tika aicināti nākt pie altāra un pieņemt Jēzu kā savu Pestītāju. Daudz sēklu tika iesēts.
Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Metodistu baznīca strauji auga. Citas konfesijas raksturoja metodistus kā ļoti dedzīgus savā ticībā. Mēs bijām pazīstami ar savu svētdienas skolas darbu un savu muzikalitāti, un gandrīz katrai draudzei bija savs pūtēju orķestris vai koris. Ar visu to, ka naudas bija maz un sabiedriskais transports diezgan sarežģīts, draudzes bieži ciemojās viena pie otras. Metodistu baznīca arī bija pazīstama ar nedēļu garām evaņģelizācijām.
Diemžēl padomju okupācijas laikā metodistu baznīca tika slēgta, un tikai pēc valsts atgūšanas baznīca varēja atkal sākt kalpot.
Ir pagājuši vairāki gadu desmiti kopš mūsu atjaunošanas. Grūti gadi, prieka pilni gadi. Daudz enerģijas, laika un lūgšanu ir ieguldīts, lai mūsu baznīcu uzceltu no jauna. Debesu Tēvs ir uzklausījis mūsu lūgšanas un iedvesmojis daudz cilvēku dedzīgi strādāt pie baznīcas atdzimšanas.

 

Metodisma izplatības Latvijā hronoloģija

 
1910.g. Metodistu episkopālās baznīcas (ziemeļos) Ārzemju misijas padome norīko uz Rīgu mācītāju.
1909.-1910. Alfrēds Freibergs iepazīstas ar metodismu: lasa Veslija sprediķus, Disciplīnas grāmatu, pasūta Kristīgo Aizstāvi (Christian Advocate) no Šveices, Amerikas un Krievijas. Uzsāk saraksti ar bīskapu Nuelsenu un Džordžu Saimonu. 
1909.g. Evaņģēliskās baznīcas Ziemeļvācijas konference saņem lūgumu no Rīgā dzīvojošiem vācu evaņģēlistiem atsūtīt viņiem misionāru. 
1910.g. Kā pirmais Evaņģēliskās baznīcas misionārs uz Rīgu tiek nosūtīts māc. Reinholds Barhets (Barchet). Rīgā evaņģēlistiem neļauj reģistrēties kā baznīcai, tāpēc viņi reģistrējās kā Evaģēliskā asociācija. Viņu statūti tiek pieņemti 1911. gadā.
1911.-1912. Mācītājs Georgs Durdis tie pārcelts uz Rīgu, lai sāktu metodistu darbību. Viņam nākas saskarties ar vairākiem šķēršļiem no valdības puses. Viņš ir spiests darboties Zilā krusta organizācijas aizsegā. Šeit viņš iesēj garīgas sēklas, bet pamet Rīgu 1912. gadā.
1913.-1914. Alfrēds Freibergs Liepājā nodibina „Krusta Brāļu Draudzi”, bet visi kontakti ar Metodistu baznīcas hierarhiju kara laikā zūd. 
1919.g. Tiek atjaunota sarakste starp Freibergu un Dž. Saimonu. Freibergs raksta, ka uzskata sevi par metodistu un gaida iespēju oficiāli pievienoties Metodistu baznīcai. Viņš raksta, ka ir licis pamatus Metodistu baznīcai Latvijā. 
1920.g. Džordžs Saimons tiekas ar prezidentu Kārli Ulmani un iepazīstina ar saviem plāniem oficiāli aizsākt metodistu darbību Latvijā, kā arī tiekas ar A. Freibergu.
1921.gada 17. aprīlis. Krusta Brāļu Draudze oficiāli tiek atzīta par pirmo Latvijas metodistu draudzi. Metodistu episkopālā baznīca Latvijā tiek oficiāli atzīta (tajā ietilpst 125 locekļi).
1921.gada 25. aprīlis. Džordža Saimona ziņojumā Misijas padomei ir teikts, ka Latvijā ir 4 latviešu sludinātāji, 4 kandidāti uz mācītāja amatu, 3 kandidātes uz diakones amatu, 12 sludināšanas vietas, 3 kapelas, 300 oficiāli baznīcas locekļi, 7 svētdienas skolas ar 500 bērniem un daudzas vietas, kas ir izslāpušas pēc metodistu mācītājiem. 
1921.g. Misijas padome nopērk Latvijas metodistu baznīcai pirmo dievnama ēku Rīgā Akas ielā 13. Rīgā un Jūrmalā tiek atvērtas bērnu patversmes, kā arī acu klīnika bērniem.
1921.g. Notiek pirmā ikgadējā Baltu-slāvu misijas konference, kurā tiek pārstāvētas visas trīs Baltijas valstis. Konference notiek Igaunijā. 
1922.g. Rīgā sāk izdot Kristīgo Aizstāvi. Tas daudzējādā ziņā ir turpinājums Patiesības Balsij, kuru A. Freibergs publicēja Liepājā, sākot no 1919. gada. Izdevuma redaktors ir A. Freibergs, kurš arī kalpo par mācītāju Rīgā, Akas ielā 13.
1922.g. Misijas padome nopērk Latvijas baznīcai vēl divas ēkas – Rīgā, Elizabetes ielā 15 un Liepājā, tagadējā Brīvības ielā 25. 
1923.g. Elizabetes ielā 15 tiek atvērts Baltijas metodistu seminārs.
1924.g. Baltijas metodistu baznīcas tiek nosauktas par Baltu-slāvu misiju.
1925.g. Tiek sākti darbi pie pirmās latviešu celtās baznīcas – Mātras draudzes dievnama. 
1931.g. Fricis Timbers tiek iecelts par iecirkņa superintendentu. Viņš ir pirmais latvietis šādā amatā. 
1938.g. Latvijas valdība apstiprina Latvijas Bīskapu metodistu baznīcas konstitūciju. Tas nozīmē, ka metodistu baznīca ir tradicionāla konfesija ar tādām pašām tiesībām kā evaņģēlistu, luterāņu, katoļu vai grieķu pareizticīgo baznīcām. 
1939.g. Baltu-slāvu misijas nosaukums tiek mainīts uz Baltijas konferenci. 
1940.g. Latvijas Bīskapu metodistu baznīca sāk darboties pagrīdē. Ēkas tiek konfiscētas, un pēdējais Kristīgā aizstāvja eksemplārs tiek nodrukāts jūnijā. Ikgadējā konference netiek noturēta. 
1948.g. Palikušie Latvijas metodistu mācītāji oficiāli lūdz luterāņu baznīcai uzņemt tās sastāvā atlikušos metodistus un viņu īpašumus, šādi cerot saglabāt kaut dažus baznīcas īpašumus un turpināt kalpot Kungam luterāņu baznīcā, kuru komunisti neslēdza.
1992.g. No jauna tiek atvērta metodistu baznīca un metodistu īpašumi Latvijā tiek atgūti. Šeit ir palicis ļoti maz metodistu. Vairums sākotnējo metodistu, zaudējuši cerības, ka metodistu baznīcai jebkad atļaus darboties Latvijā, bija pievienojušies luterāņu vai baptistu baznīcām.  
1992.g. Ārijs Vīksna tiek nozīmēts kā LAMB Superintendents.
2007.g. Gita Medne tiek nozīmēta kā LAMB Superintendente.
LAMB draudžu reģistrācija Reliģisko lietu departamentā: 
1991.gada 27.novembrī tiek reģistrēta LAMB Rīgas 1.draudze
1992.gada 15.jūlijā tiek reģistrēta LAMB Liepājas draudze
1992.gada 3.novembrī tiek reģistrēta LAMB Rīgas 2.draudze
1995.gada 11.janvārī tiek reģistrēta LAMB Mātras draudze
1995.gada 3.oktobrī tiek reģistrēta LAMB Liepas draudze
1995.gada 3.oktobrī tiek reģistrēta LAMB Cēsu draudze
1996.gada 13.septembrī tiek reģistrēta LAMB Paplakas draudze
1996.gada 17.decembrī tiek reģistrēta LAMB Liepas krievvalodīgā draudze
1997.gada 8.decembrī tiek reģistrēta LAMB Rīgas krievvalodīgā draudze
1998.gada 2.martā tiek reģistrēta LAMB Sarkaņu draudze
2001.gada 16.janvārī tiek reģistrēta LAMB Tāšu draudze
2001.gada 25.janvārī tiek reģistrēta LAMB Kuldīgas draudze
2005.gada 16.augustā tiek reģistrēta LAMB Jelgavas draudze

 

Citi svarīgākie notikumi 


1990.gadā kopā sanāk pirmā metodistu draudze, kas vēl nebija oficiāli reģistrēta un nenesa LAMB vārdu, bet bija kā priekšvēstnesis un sevi dēvēja par Rīgas Metodistu Baznīcu.
1992.gada 7.novembrī Tallinā notika Ikgadējā Konference, kurā Latvijas Apvienotajai Metodistu Baznīcai piešķir Apgabala tiesības, kā arī pēc Padomju gadu pārtraukuma perioda atkal tiek iecelts Apgabala Superintendents.
1992.gada 19.decembrī notiek Apgabala Pirmā Konference, kas kļūst arī par iemeslu pirmajai bīskapa vizītei Latvijā.  
1992. – 1997. gadam notiek metodistu īpašumu atgūšana un atjaunošana.
1998.gada 10.maijā LAMB tiek iekļauta Tieslietu Ministrijas Reliģisko Lietu Konsultatīvajā Padomē, kas bija nozīmīgs solis baznīcas juridisko un tiesisko jautājumu risināšanas ziņā. 
1999.gada 3.februārī LAMB tiek iekļauta Ministru Prezidenta vadītajā Reliģisko Lietu Padomē, kas veicina Baznīcas un Valsts attiecību nostiprināšanos, kā arī integrāciju esošo tradicionālo konfesiju kontekstā.   
1993.gadā tiek izdots pirmais atjaunotās LAMB draudžu informatīvais kalendārs.
1996.gada vasarā notiek pirmā LAMB svētdienas skolas nometne.
2000.-2003. gadam Latvijā kalpo misionāri Kerola un Kevins Sekeļi un Patriks Fraidejs.
2002.gadā tiek noorganizēts Bērnu un Jauniešu Kalpošanas Koncils.
2004.gada 14.decembrī Ziemeļu Alabamas konference ASV nopērk zemi ar ēkām un atdāvina to Latvijas metodistu baznīcai ar mērķi uzsākt kristīgo nometņu un  izglītības centru, kas iegūst nosaukumu Veslija Nometne. Jau 2005. gada jūnijā tiek organizētas pirmās Veslijdienas, kā arī tām seko svētdienas skolas nometne un citas aktivitātes.
2004.gada 30.maijā tiek izlaista pirmā LAMB avīze „Kristīgais Aizstāvis”.
2004.gadā tiek uzsākts „ Cerību Centra” projekts.
2006.gada martā tiek atvērts jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs Cēsu rajona Straupes pagasta „Rutmaņos”.
2006.gadā tiek noorganizēts LAMB draudžu apvienotais jauniešu koris.
2007.gadā biedrība „Cerību centrs” atver „Pusceļa māju” Cēsu rajona Liepas pagastā.
2007.gadā augustā Rīgā sāk darboties LAMB Apgabala Birojs.