Vēsture

​

Pirmsākumi

     

Mātras metodistu draudze savu darbību iesāka 1921. gadā. Pirmie dievkalpojumi notika nespējnieku namā, netālu no vietas, kur vēlāk tika uzcelta baznīca. Šo namu vietējā pagasta padome par mērenu atlīdzību bija atvēlējusi dievkalpojumu noturēšanai. Kad šīs telpas atteica, tad, saimnieku uzaicināta, draudze sanāca kopā Stroļu mājās. Iesākumā dievkalpojumi notika tikai reizi mēnesī, bet vēlāk jau katru svētdienu. 1922. gada 27. decembrī draudzē tika nodibināts jauniešu pulciņš, kurā sākumā bija 15 aktīvi draudzes locekļi. Tika veidots koris, kur dziedāja gan jauni, gan vecāka gadagājuma cilvēki.

Pirmās kristības un laulības draudzē notika 1925.gada 22.martā. Līdz tam tās telpu dēļ notika citā vietā.

Draudze auga, telpās Stroļu mājās kļuva par šauru, un tā sāka  domāt par sava dievnama celtniecību. Vēsturiska diena ir 1925. gada 23. marts, jo tajā Mātras draudzes mācītāja Šķobes vadībā pulcējās uz kopīgu apspriedi, lai lemtu par dievnama celtniecību.

Superintendants Dr. Saimons pamudināja draudzes locekļus ķerties pie šī darba un pats izlūdzās tam Dieva svētību. Šajā vēsturiskajā dienā Mātras draudze nolēma vasarā uzsākt savas baznīcas celtniecību.

1925.gadā tika uzsākts darbs. Baznīcu būvēja par pašu draudzes locekļu personīgajiem līdzekļiem, kā arī par ziedojumiem no citām draudzēm un atsevišķiem ziedotājiem. Tas bija pirmais dievnams Latvijas Metodistu baznīcā, ko cēla pašu spēkiem. Zemi baznīcas būvei dāvināja kāds vietējais saimnieks, bet celtnieki bija paši Mātras draudzes locekļi, no kuriem lielākā daļa bija vienkārši laukstrādnieki, kuri strādāja pie apkārtnes saimniekiem. Beiguši grūto dienas darbu, tie negāja atpūsties, bet gan nāca kopā un strādāja pie dievnama būves, raka pamatus, veda granti, akmeņus un ūdeni. Tā pagāja daudzu sestdienu naktis, kurās tika strādāts līdz rītausmai. Ļoti lielu ieguldījumu celtniecības darbos deva draudzes jaunatne. Tai nebija daudz materiālo līdzekļu, bet tā deva savu jaunības spēku, degsmi un enerģiju. Arī apkārtnes lielsaimnieki nepalika malā, tie deva savus zirgus un arī citādi centās palīdzēt baznīcas būvei. Katrs darīja, ko spēja. Cilvēki šo darbu veica ne tik daudz sevis labā, bet lai vēl daudzi pagasta iedzīvotāji varētu sadzirdēt evaņģēlija vēsti un atrast savu vietu dievnamā.

1931. gadā draudzē tika izveidots stīgu orķestris, kuru vadīja Kārlis Sonnenbergs. Iesāka aptuveni 15 spēlētāji, bet ar laiku tiem pievienojās jauni mūzikas mīļotāji. Mācītāja Švarca vadībā 1935. gadā draudzē tika izveidots ragu orķestris. 1938. gadā Mātras draudzē bija 120 pieaugušie draudzes locekļi un 25 bērni. Ziemas laikā parastie svētdienas dievkalpojumi notika mazajā zālē, tikai svētku dievkalpojumi lielajā zālē, jo tajā nebija apkures.

Kara laikā kādu laiku baznīcā atradās vācu lazarete. Dievkalpojumi tad notika Gudiņu un Stroļu mājās, kur kā sludinātājs kādu laiku kalpoja Vilis Gusts. Vienu gadu kara laikā Mātras baznīcā noticis pat Kapsēdes skolas izlaidums.

Mātras metodistu draudze savas darbības laikā piedzīvoja gan priecīgus, gan arī bēdīgākus brīžus. Ne vienmēr viss notika viegli un gludi, bija arī problēmas, piemēram, kādu laiku nebija sava mācītāja, sludinātāji brauca no Liepājas un citām vietām. Dažreiz dievkalpojumos ienāca cilvēki, kuri neticēja Dievam un visādi centās traucēt ar savu izaicinošo izturēšanos. Tomēr draudze stāvēja stipri, jo stiprs bija pamats, uz kā tā tika celta. Šis pamats nebija no akmeņiem, bet tas bija Jēzus Kristus, Dzīvā Dieva Dēls.

Visdrūmākais laiks, protams, bija, kad Padomju Savienība okupēja Latviju. Tika izdarīts spiediens uz draudzēm, metodistu baznīcas darbs tika ierobežots, un 1948. gadā tai aizliedza darboties. Daudzi kristieši bija spiesti mainīt konfesiju un tālāk darbojās gan luterāņu, gan baptistu draudzēs. Mātras draudzes dievnamu pārņēma luterāņu baznīca. Tajā laikā šķita, ka metodisti vairs nekad nevarēs atjaunot savu darbu, tomēr ar Dieva palīdzību šis darbs atsākās 1993.gadā.

 

Padomju  laiks

 

1948. gada 7. oktobrī Mātras dievnamā sāka darboties luterāņu draudze. Līdz 1953. gadam tajā kā  mācītājs kalpoja Jānis Geide, kurš pirms tam bija metodistu mācītājs. 1955. gadā viņu nomainīja mācītājs Kārlis Beike, kurš arī kādreiz bija kalpojis metodistu baznīcā. K.Beike Mātrās kalpoja ilgāk par visiem citiem. Viņš savu darbību beidza 1974. gadā, viņa kalpošana šajā draudzē ilga 19 gadus. Kopā ar Kārli Beiki draudzē aktīvi darbojās viņa sieva Elvīra, kura vadīja kori.

Kad Kārlis Beike beidza savu darbību, Mātras draudzē kalpoja dažādi mācītāji. Vispirms luterāņu mācītājs Zigurds Augstkalns. Vēlāk viņu nomainīja mācītājs Kārlis Ozoliņš. Pēc tam Z. Augstkalns uz laiku atgriezās. Šeit kādu laiku sludināja arī Voldemārs Zveja. Pēdējos gados kalpoja luterāņu palīgmācītājs Ilmārs Krieviņš. Dievkalpojumi notika reizi mēnesī. Kopā ar viņu uz Mātras draudzi sāka braukt baptistu svētdienas skolotājs Jānis Bērze-Bērziņš.

Padomju laika pēdējos gados draudzes priekšniece bija Emīlija Veisa. Pateicoties viņai, draudze saglabāja savu dievnamu, jo viņa kopā ar dēlu Raiti par to rūpējās, veicot remonta darbus un gādājot par pārējām lietām.

 

Atjaunotnes laiks

 

1994. gada novembrī Mātras evaņģēliski luteriskā draudze pilnībā pārtrauca savu darbību. 1995. gada 11. janvārī Reliģisko lietu departamentā tika reģistrēta Latvijas apvienotās metodistu baznīcas Mātras draudze. Darbs pie draudzes atjaunotnes jau iesākās 1993. gadā, bet faktiski draudze šeit tika izveidota 1994. gadā. Tādēļ šis gads tiek uzskatīts par draudzes atjaunošanas sākumu.